Kārtējo reizi klausoties savas draudzenes mīlas peripetijas, kur mūžīgi exPersona pārdomā un grib kaut ko kopā, kad paliek viens, vai arī paturēt viņu īsā pavadiņā, kamēr ir kopā ar kaut ko viņaprāt labāku, apkopoju visu dzirdēto, ko vien spēju atsaukt atmiņā un secināju, ka teiciens par to, ka sievietes nekad pašas nesaprot ko grib, nebūt nav attiecināms tikai uz sievietēm. Arī liela daļa vīriešu nekad tā īsti laikam nezina, ko grib, mūžīgi grib kaut ko labāku, bet tai pat laikā grib paturēt arī to variantu, kas viņiem šķiet par švaku - kā rezerves variantu. Viņi neprot samierināties ar to kas ir, vai novērtēt to kas ir. Vienmēr liekas, ka ir nez kādi augsta lidojuma putni un pelnījuši sazin ko. Lielais vairums nekad., atkārtošu - NEKAD nepaskatās uz sevi no malas, vai tiešām ir pelnījuši to, ko ir iedomājušies.
P.S. Es zinu, ka to pašu var attiecināt uz sievietēm, taču šoreiz mani nokaitināja domas tieši par viņiem :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru