Daudzi saka, ka attiecības ir darbs diviem, ka tāds ir kā ziedu dārzs, kas nepārtraukti ir jākopj utt. Kas attiecas uz daļu "diviem", piekrītu, attiecībās savu pienesumu ir jāveic abām pusēm, tās nevar pastāvēt uz viena cilvēka centību un jūtām, bet, kas attiecas uz "darbs", tam es negribētu piekrist. Ir skumji, ja attiecības ir darbs, manuprāt, tām ir jābūt kā hobijam. Visam ir jānotiek viegli, bez piespiešanās. Sniegt otram savu mīlestību, uzmanību un rūpes - tam ir jānotiek organiski, nevis caur negribu. Tam kopjamajam ziedu dārzam ir jābūt tādam, kurā abi jūtas labi, kurā abi grib iestādīt kādu jaunu košumkrūmu vai gluži otrādi - kādu noderīgu un praktisku augu. Darbs sākas tikai tad, kad iestājas apnikums, bet vai ar darbu var to aizdzīt? Šaubos.