...tāda puskaila, netīra pilsēta...kur tad bagātīgā sniega sega?..man atmiņā vienmēr lielā, baltā bērnības ziema, kad mazajām kājelēm vienmēr bija gana dziļa sniega kārta, lai izvilktu pa vasaru paslēptās ragutiņas un spītējot mammai mēģinātu nobraukt pa asfaltēto ielu, kas aizvijās no kalna lejā...:)... kad vienmēr atradās kāda kupena, kurā iebrist un pārnākt mājās izmirkušiem zābakiem.. :) mmmm....un kur tad vēl piesnigušie, lielie meži...kur apsnigušas egles mijās ar vientuļiem, apledojušiem lapu kokiem...kur starp aspnigušajām eglēm redzamas zaķa-cilpotāja atstātās pēdas....pie lielajām eglēm naskās vāveres čiekuru našķu paliekas...:.... var izkārt mēli un mēģināt noķert uz tās kādu lielo, pūkaino un auksto sniegpārsliņu..pa kluso nosūkāt kādu lāsteku...uzcelt sniegavīru un iespraust tam deguna vietā lielu, oranžu burkānu...:)
