Par lietām

Reizēm šķiet, ka es domāju savādāk, pārāk iespringstot par to, par ko nevajadzētu. Visam ir jēga, jebkam ir iemesls un loģisks pamatojums, viss no kaut kā ir atkarīgs vai ar kaut ko mijiedarbojas. Tas ir tas, kā dzīvoju es, lai gan, ņemot vērā to, ka cilvēks pēc būtības bieži vien ir visai neloģiska būtne, meklēt visā loģiku ir kā skriet ar pieri sienā, jo īpaši, ja runājam par cilvēku uzvedību. Vairuma cilvēku priekšmets ir tikai priekšmets, man tas ir tikai viens no elementiem kaut kādā kopumā, es redzu kopainu. Ja kāda pasaka "lampa", man mežonīgā ātrumā taps scenārijs, kāpēc lampa, kāda lampa, ko ar to lampu darīt, lai gan tas ir tikai vārds, nekas ar to nav domāts, un vairums paraustītu tikai plecus. Šis, šķiet, ir iemesls, kāpēc mans hobijs nekad nebūs mans darbs. Ja man cilvēks paprasa reklāmas maketu, es nevaru uztaisīt kaut ko tikai tāpēc, lai nopelnītu naudu. Viņam tā ir tikai reklāmas lapa, lai piesaistītu pircējus uz īsu brīdi, man tas ir jau viņa biznesa nākotnes modelis - kā viņš grib parādīt savu veikalu, kādus pircējus grib piesaistīt, noturēt, ko šī reklāma pateiks par viņu kā pārdevēju. Bieži vien cilvēki nenovērtē atsevišķu lietu ietekmi uz kaut ko stipri lielāku. Visu veido sakarības. Es neticu liktenim, bet ticu notikumu loģiskai secībai. Paviršs reklāmas makets šodien, zaudēti pircēji nākotnē, jo esi sevi novietojis uz zemākā plaukta, un es sev spēju uzdot tikai vienu jautājumu - kāpēc viņš bojā savu tirgotāja seju? Kad par to padomāju, tad secinu, viņš taču to neapzinās, viņš nesaprot, ka no šādām lietām sastāv daudz kas lielāks, no mazumiņa top kaut kas liels, kaut kas mazs spēj ietekmēt kaut ko lielu, cilvēks pat nemaz tik tālu nav aizdomājies visā biznesa vadīšanas laikā, cik es esmu aizskrējusi pāris minūtēs. Reizēm vienkārši gribētos apstāties un nededzināt sevi lietām, kas pašai nav vajadzīgas.