trešdiena, 2008. gada 26. novembris

Gūt var dodot

"Gūt var dodot" tas ir teiciens, kam ir dziļa morāla jēga, taču vairāk vai mazāk, to vienmēr esmu uztvērusi kā vienīgi aksiomu, kuru tā patiesi neesmu izpratusi, jo lielāks prieks taču ir ņemt. Gadiem ejot, šķiet, mainās vērtību skala un uztvere, kaut kādā brīdī tu beidzot saproti šī teiciena patieso jēgu. Tādā brīdī, tuvojoties Ziemassvētkiem, top skaidrs, ka šo svētku nozīme ir samaitāta, kam par iemeslu ir materiāli izkropļotā uztvere. Es negribu komerciālus Ziemassvētkus! Gribu izjust to patieso garšu, sniedzot prieku citiem. Tā ir īstenā šo svētku nozīme - būšana kopā, prieka sagādāšana citiem, neko neprasot pretī, jo nav lielākas algas par dzirkstošu prieku bērnu acīs, par siltu pateicību izmisušā skatienā.

sestdiena, 2008. gada 27. septembris

wtf

Uz vecumu viss tikai grūtāk paliek.. fakts... kamēr tikai 20.. jīhā! sporto uz visām pusēm, pietuvojas lieliem soļiem 30 un tu saproti, ka esi sajāts tik tāl, ka pats vairs nesaproti ko gribi un kāpēc. Saproti ka tīrais un skaistais pēc kā esi tiecies, nepastāv. Dzīve ilūziju pasaulē kļuvusi pārāk apgrūtinoša un reālās iespējas paveikt ko skaistu un paliekošu līdzinās nullei. wtf?