Papētot bērnu/pusaudžu aktuālākās "problēmas" dažādās interneta vietnēs, rodas sajūta, ka smadzenes samazinās proporcionāli pavadītajam laikam internetā. Kaut kāds vīruss vai varbūt vienkārši smadzeņu ēdājs. Var jau būt, ka, ja manā bērnībā būtu bijuši plaši pieejami dažādi interneta resursi, mana mūža lielākā problēma būtu - dzēst kontu vai nē, kādas šmotkas nopirkt virtuālajā veikalā un uzģērbt savam virtuālajam tēlam, ar kādu čali virtuāli draudzēties - un par to es runātu blogos, forumos un visur kur vien iespējams, tomēr man šķiet, ka iepriekšējās paaudzes spēja interesēties arī par ko citu... Reizēm man liekas, ka cilvēku suga vienkārši ar katru dienu paliek dumjāka, pikam neapturami un neatgriezeniski. Nesen noskatījos filmu, neatceros nosaukumu, saturiski arī bija totāli garām, kaut gan sava daļa kripatas patiesības tur bija. Armijas eksperimenta laikā iesaldē vīrieti un sievieti, armijas vadība tiek mainīta, par eksperimentu aizmirsts, iesaldētie pamostas 500 gadus vēlāk... Un nākotnē visi ir totāli stulbi, līdz tādām galējībām, kas šokē. Reizēm aizdomājoties šķiet, ka arī realitātē tāda būs nākotne pēc 500 gadiem.. varbūt pat tik daudz nevajadzēs...
Cilvēkiem vairāk laika būtu jāpavada ārpus mājas, ārpus interneta, jo īpaši bērniem, jo viņi degradējas, paliek tik dumji, ka nespēj aizdomāties līdz tam, ka nopuvuši virtuālie dārzeņi viņu virtuālajā fermā ir nekas salīdzinājumā ar to, ka citur pasaulē bērniem nav ko ēst un nav kur mācīties, tikai šaubos vai viņi par ko tādu nojauš...
