"Gūt var dodot" tas ir teiciens, kam ir dziļa morāla jēga, taču vairāk vai mazāk, to vienmēr esmu uztvērusi kā vienīgi aksiomu, kuru tā patiesi neesmu izpratusi, jo lielāks prieks taču ir ņemt. Gadiem ejot, šķiet, mainās vērtību skala un uztvere, kaut kādā brīdī tu beidzot saproti šī teiciena patieso jēgu. Tādā brīdī, tuvojoties Ziemassvētkiem, top skaidrs, ka šo svētku nozīme ir samaitāta, kam par iemeslu ir materiāli izkropļotā uztvere. Es negribu komerciālus Ziemassvētkus! Gribu izjust to patieso garšu, sniedzot prieku citiem. Tā ir īstenā šo svētku nozīme - būšana kopā, prieka sagādāšana citiem, neko neprasot pretī, jo nav lielākas algas par dzirkstošu prieku bērnu acīs, par siltu pateicību izmisušā skatienā.
