Atriebība

Nekad neesmu pratusi atriebties. Pat nezinu vai tas ir labi, jebšu tomēr slikti. Šobrīd uz savas ādas izbaudu atriebību, kad cilvēks, kuru uzskatīju par draugu, kaut kādu smieklīgu iemeslu dēļ, sācis man atriebties, izmantojot vien viņam uzticētu informāciju. Un kas pats jocīgākais, viņš acīmredzami uzskata, ka es to nedarīšu pretī. Nekādi nesaprotu, no kurienes šāda pārliecība radusies, tieši tāpat kā nesaprotu, kāpēc es nevaru sevi piespiest rīkoties tieši tāpat, būtu taču foršāk nekā noraudzīties kā tieku apņirgta es pati. Reizēm es nožēloju, ka man ir šādi morāles principi, ka es uzskatu jebko, kas man uzticēts draudzības laikā, par noslēpumu arī pēc tās izbeigšanās. Saka taču, ka atriebība ir salda, gribētu to kaut reizi izbaudīt. :)