Atriebība

Nekad neesmu pratusi atriebties. Pat nezinu vai tas ir labi, jebšu tomēr slikti. Šobrīd uz savas ādas izbaudu atriebību, kad cilvēks, kuru uzskatīju par draugu, kaut kādu smieklīgu iemeslu dēļ, sācis man atriebties, izmantojot vien viņam uzticētu informāciju. Un kas pats jocīgākais, viņš acīmredzami uzskata, ka es to nedarīšu pretī. Nekādi nesaprotu, no kurienes šāda pārliecība radusies, tieši tāpat kā nesaprotu, kāpēc es nevaru sevi piespiest rīkoties tieši tāpat, būtu taču foršāk nekā noraudzīties kā tieku apņirgta es pati. Reizēm es nožēloju, ka man ir šādi morāles principi, ka es uzskatu jebko, kas man uzticēts draudzības laikā, par noslēpumu arī pēc tās izbeigšanās. Saka taču, ka atriebība ir salda, gribētu to kaut reizi izbaudīt. :)

Jūtos kā slaucams lops

Esmu rūgtuma pilna un dusmīga uz šo valsti. Es ļoti gribētu ieskatīties acīs cilvēkiem, kuri lemj par nodokļu un pabalstu apjomu, un pajautāt - kuru galu viņi izmanto domāšanai, kad pieņem lēmumus? Vai tiešām es tieku sodīta to vietā, kuri nemaksā nodokļus? Nedomāju, ka tas ir godīgi. Katru mēnesi no manis valsts "noslauc" ļoti pieklājīgu summu, taču, kad es saslimstu, man vienkārši ieņirdz sejā. Sākas kaut kāds izdzīvošanas realitātes šovs. Kā ar 2x mazāku naudu lai cilvēks nomaksā rēķinus un ārstējas? Sistēma ir sapuvusi un tā nedarbojas, vai tiešām tas nav saprotams? Zāles maksā ļoti dārgi. Bezmaksas medicīna? Kas tā tāda?! Neesmu izmantojusi un neizmantošu, jo, stāvot rindā uz pakalpojumiem ar ģimenes ārsta norīkojumu, ātrāk pekas atstiept var kā kaut ko sagaidīt, un es pat nerunāšu par to, ka tas paildzina "superīgo" slimības lapu, kuru, starp citu, apliek ar nodokli! (nezinu vai visu vai daļu, bet padzirdot šādu jaunumu no VSAA darbinieces, manas smadzenes atslēdzās uz tālākās informācijas uzņemšanu). Gada beigās kvotas ir iztērētas, bezmaksas izmeklējumu nemaz nav pieejami, pie kam gribas izvēlēties speciālistu, kurš ir labs un zinošs nevis to, kurš nu sanāk ģimenes ārstam pa kabatai. Viss, kas šajā valstī atliek - iet uz darbu un nomirt. Var jau būt, ka valstij ir izdevīgāk, ja cilvēki neārstējas, daļa apmirst, daļai iestājas invaliditāte, bet arī invaliditātes pabalstiem visticamāk ir griesti, tātad valsts no šādas attieksmes pret savu iedzīvotāju tikai iegūst. Secinājums - godīgs cilvēks mūsu valstī ārstēties nevar atļauties. Aizvien vairāk pārliecinos, ka nemaksājot nodokļus es varētu izveidot pietiekoši lielu uzkrājumu, lai, iegūstot arodslimību, es to varētu arī izārstēt kā pienākas, nevis doties uz darbu, apzinoties, ka pēc pāris gadiem es būšu norakstāms vraks, jo divu gadu laikā es neesmu spējusi izturēt uz slimības lapas pietiekoši ilgi, lai izārstētos, bet esmu gājusi uz darbu, jo slimības laikā man rēķinu apmaksu neviens neatceļ, bet, šķiet, augšā to pat nenojauš.

Meli

Noskatījos filmu He's Just Not That Into You... Filmas varoņi melo un pinas melos. Ir gan baltie meli, ko mēs mēdzam teikt cilvēkiem, kad negribam viņus sāpināt, ir arī melnie meli, kurus sakām, kad gribam pasargāt paši sevi no atbildības uzņemšanās. Bet visļaunākie ir meli pašam sev, kas mums liek izniekot dzīvi muļķībām un kaut kā gaidīšanai, kas nekad nenotiks. Filma, kas man lika aizdomāties par to, kā tad ir manā dzīvē, vai arī es mēdzu melot sev, saviem draugiem, lai viņus pasargātu, lai gan varbūt, lai apsargātu sevi no nepatīkamiem mirkļiem, vai laizu savas rētas kā tāds paklīdis kaķēns? Mēs tiešām sadomājam dažādus iemeslus un attaisnojumus sev un citiem cilvēkiem, lai tikai sev melotu un sevi mierinātu. Es iesaku noskatīties gan vīriešiem, gan sievietēm. Puikiem galvenokārt tādēļ, lai aizdomātos, kāpēc sievietes reizēm sadomājas un kaut ko gaida, meitenēm tāpēc, lai saprastu, ka nevajag lieki šķiest savu laiku gaidīšanā, jo ja viņam Tu patiešām patiksi, viņš Tevi atradīs.