Šāds jautājums man radies saistībā ar pēdējā laika populārāko ieradumu, pat varētu teikt - modes lietu, pie ik viena maksas pakalpojuma, bez kura var iztikt, gudri runāt pamācošā tonī par ziedošanu. Tā tas notiek gan attiecībā uz TV šovu balsojumiem, gan dažādiem sīkumiem draugos. Labdarība ir kolosāla lieta! Es to zinu, iespējams, pat vairāk kā liela daļa to moralizētāju, kuri Ziemassvētkus pavada, izsaiņojot dāvanas ģimenes lokā, nenojaušot, ko nozīmē salt pie zupas katla, to dalot tiem, kuriem svētkos nav kur iet. Šī iemesla dēļ es domāju, vai tiešām vajag cilvēkiem atņemt pat 50 santīmu prieku, iepotējot viņus pie katra izdevuma domāt - vai man to vajag, varbūt labāk citiem atdot? Uzskatu, ka visam ir jābūt līdzsvarā, cilvēks nevar dzīvot harmonijā pats ar sevi, ja viņam neatliek vairs nekādu prieku, bet visu ziedo citiem. Laime taču slēpjas mazumā, arī tajās dumjajās pikās, ar kurām viens otru draugos iemētā. Nepārprotiet - es neesmu maita! Nekas man nesasilda sirdi vairāk kā mirdzošas acis, maza bērna rokām uzzīmēta apsveikuma kartīte, jo kāds viņam šogad ir sagādājis Ziemassvētkus, bet tas viss var notikt bez liela pompa, sevis slavināšanas vai citu pateicības.
Patīkamu Jums visiem svētku gaidīšanas laiku! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru