Par iemeslu tam, ka vēl joprojām esmu sasodīta romantiķe, šķiet, ir tas, ka beernībā pārāk agri un daudz lasīju pieaugušo grāmatas. Un tad pusaudžu gados es sapņoju, ka arī man reiz būs tāda skaistā mīlestība un viss pārējais. Pieaugot nākas saprast, ka ne vienmēr viss notiek kā romānos vai kino, nākas samierināties ar to, kas ir, taču sasniedzot kaut kādu zināmu vecumu, cilvēks atgriežas pie saviem sapņiem. Un es ticu, ka mēs esam to pelnījuši...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru