Open ofisa dienasgrāmata jeb kā paiet dzīve atvērtā tipa ofisā

Apzīmējumu skaidrojumi, pirms sākt lasīt:

• Pretinieks - pretī sēdošs kolēģis,
• Pakaļnieks - aiz muguras sēdošs kolēģis,
• Blakuskolēģis - blakus sēdošs kolēģis.

Pirmās dienas jaunajā ofisā... kolēģis atnāk no labierīcībām (kurās ir izvietotas vairākas kabīnes ar sienām un atsevišķām durvīm, kas nesniedzas līdz grīdai, nu paliek taisni tā, lai padodu papīru, ja nu kādam beidzas) pēc gandrīz pusstundas pasēdēšanas un sūdzas, ka tā arī nav varējis savu lielo darīšanu nodarīt, jo redz kautrējies no tiem citiem blakus kabīnēs, kuri tik pat pacietīgi un klusi sēdējuši, gaidot, kad pārējie aizies.

Otrdiena. Laiks 12:41. Kolēģis ierodas darbā. Nožāvājās, sēžoties pie PC, kaut ko uzgrabināja un dziļdomīgi nomurmināja - SUKA! Laikam paroli aizmirsis, nodomāju...

Joprojām otrdiena, 12:47. Kolēģis kā vienmēr - austiņas uz ausīm, kaut ko falsetā dungo līdzi. Gribētu dzirdēt, kādu mūziku viņš klausās, ja šādi piedzied un izskatās pēc smagās mūzikas cienītāja.

Cita otrdiena. Joprojām open ofiss. Pretim sēdošais kolēģis runā pats ar sevi. No šodienas pretim sēdošie kolēģi tiks saukti par pretiniekiem. Falseta pīkstiens tikko apliecināja, ka tas ir ļoti piemērots nosaukums.

Kaut kāda diena. Blakuskolēģe nelaimīga. Pretinieks ne tikai falsetā pīkst, viņš arī nepārtraukti atraugājas. Par laimi es to nedzirdu, taču blakuskolēģei nav paveicies.

Daudzas citas dienas. Blakuskolēģes pretinieks joprojām atraugājas. Es joprojām nedzirdu - austiņas uz ausīm.

Diena pēc daudzām dienām. Blakuskolēģes pretinieks piecēlās un uztaisīja skaļu atraugu, kuru acīmredzami bija gribējis noturēt, bet izlauzās uz āru vēl baisāka, un aizgāja. Blakuskolēģe tā arī palika uz pauzes. Trūka tikai viena specefekta - vēja, kas izplivinātu kārtīgi blakuskolēģes matus.

Ceturtdiena. Pakaļniecei sākušās problēmas ar zobiem, vismaz pēc skaņas spriežot. Šķiet, ka nemitīgi kaut kas iesprūst, ko mēģina izvilkt visai skaļi caur zobiem. Sirsnīgi. Blakuskolēģei papildus pretinieka atraugām nu ir jauna aizraušanās - pakaļnieces raušana caur zobiem. Sākam apdomāt ideju par zobu diega nolikšanu uz galda.


Trešdiena. kaitinot blakuskolēģi esmu iemācījusies raut cauri zobiem. Tagad, kad pakaļniece nav darbā, varu imitēt blakuskolēģei tik ierasto darba vidi! Mīļi.

pēc ilga laika...Trešdiena 16:30......februāris. Blakuskolēģes pretinieks, kas man ir pretinieks pa diagonāli, iemācījies jaunu niķi - domāt pa diagonāli. galva tiek pagriezta pret mani un intensīvi domāts, skatoties uz manu pieri. Iedomājoties kādus neķītrus security algoritmus viņš man uz pieres zīmē, paliek neomulīgi. Kolēģe, kura mums nesanāk ne pakaļnieks, ne pretinieks, ieteica mēģināt gaisā izdzēst tās viņa domas ar straujām roku kustībām (kā nodzēšot tāfeli). Tā būs jādara.


joprojām tā pati diena pēc ilgā laika......ārā -20°. Pēc skaņām spriežot saprotu, ka daudzi slimo. Jauna kolēģe aiz manas blakuskolēģes. Iesnas. Kabatlakatiņu skaits = 0. Papīra dvieļi/tualetes papīrs = bezgalīgais ceļš kāpās. Pēc intensīvas raušanas uz iekšu pus darba diena garumā, arī man sāk sāpēt galva, iedomājoties kā sāp viņai. Blakuskolēģei dzima velnišķīga doma, nolikt rīt uz galda anonīmi kabatlakatiņus un deguna pilienus. Kāpēc ne? Grūti iedomāties, ka mēs vainīgas - varbūt Vasjam 3 rindas tālāk vāji nervi! Bet vispār mēs drīz varēsim veidot kori - caur zobiem raut, atraugāties, raut iesnas uz iekšu. Vajadzētu vēl kādu krekšķinātāju no blakus aizgalda pieaicināt.

Ceturtdiena. No visām pusēm sāka birt mesidži "BĻ*" un skanēt dusmīgi elsieni un pūtieni. Skaidrs. Visi lasa priekšniecības mailu par to, ka šogad prēmijas neredzēt kā savas ausis, ar parakstu "Paldies par sapratni". Atlikušo dienas daļu pasludināju par "Paldies par sapratni" laiku. Darba laika uzskaites sistēma laiku norakstam uz administratīvo bulshitu ar komentāru "Centos saprast".

Piektdiena. Marts. Totāls bezgaiss. Pie pretinieka pienākusi dāma, kura sasmaržojusies ar ko tādu, kas liek kuņģa saturam vēlēties izlīst laukā palūrēt, kas te tā smird.

Ir jūlija beigas. Iesnas kolēģei joprojām nav beigušās...Lai dzīvo iekšiņrāvēji!

Kārtējā kaut kāda diena. Puikām atkal aizdambējusies tualete. Viņi, šķiet, pārtiek no kaut kā lielāka, kā mēs meitenes.
Turpinājums sekos...

Latvijā kā jau Latvijā

Dikti sasmējos, lasot TVnetā par mūsu meteo dienesta izdarībām, ieviešot maksu par laika ziņām, plus palūdzot kaimiņvalstīm liegt iespēju no Latvijas IP tikt pie viņu datiem, kur arī, protams, redzams Latvijas laiks. Smieklus izraisīja tas, ka laikam jau vadošo darbinieku domāšana tālāk par kaimiņvalstīm nesniedzas un nav zināmi citi interneta avoti, kur var iegūt vēl detalizētāku informāciju par laikapstākļiem pie mums, pat par stundām. Protams, par brīvu. Gardi noķiķinājusies, lasīju komentārus, kur atradu foršu pērli:

Ierosinājums!!
Vakar 12:43Vajag slēgt piekļuvi "Wikipedia" jo drīz būs gatava "Gaismas Pils", kur par maksu varēs visu uzzināt.

Jancīgi

Šodien, braucot pa Brīvības ielu, redzēju ejam vienu dāmīti, nu sapucēta tāda! Sarkans mētelis, pūkas ap kaklu, pieguļošas bikses, zābaki sarkani, melna lakādas somiņas - nu glauna! A pie rokas!!! Čalis no rajona....biksēm strīpas...novalkātas sietiņbotes, kaut kāda sporta jaka... bet!!! Galvā bija sarkana naģene - pieskaņojies. :)

Brokastis ar pārdomām par nacionālismu

Jo vairāk skatos sižetus ar Nacionālās apvienības piedalīšanos, jo vairāk iesakņojas manī riebums pret fanātismu. Fanātisma vieta tomēr ir un paliek zinātne, kur fanātisms ir dzinējspēks un attīstības garants. Nedomāju, ka politikā ir vajadzīgi fanātiķi, kuru fanātisms jau brīžiem liek domāt par intelekta trūkumu, bet attieksme pret krievvalodīgajiem ir augstprātīga un diskriminējoša. Tas tikai šķeļ sabiedrību. Varētu ko tādu saprast, ja šādi attiektos tieši pret tiem cilvēkiem, kuri okupēja Latviju, bet ko tad ir nodarījis tas krievvalodīgais, kurš te ir dzimis, dzīvojis, maksājis nodokļus, kurus, starp citu, tērē arī Nacionālā apvienība. Nesaprotu un nesapratīšu kā pieauguši un izglītoti cilvēki par sabiedrības daļu var runāt vai drīzāk nerunāt, izliekoties, ka tāda nav, vai raugoties uz to kā uz kaut kādu kaku. Domāju, ka valdībā nav vietas šādiem cilvēkiem, kuru fanātisms jau sasniedzis diskriminējošas robežas, runājot par cilvēkiem ar attieksmi  "tie tur" vai cenšoties izlikties, ka viņu nav. Matemātikas zināšanas arī ir pārsteidzošas, jo negodīgi ir paņemt koalīcijā SC, jo redz - cilvēki vilsies. Dīvaina matemātika... ja SC nepaņemt, tad taču vilsies vairāk cilvēku, jo par viņiem balsoja stipri vairāk.. Ak jā! Aizmirsu - tie taču nav cilvēki /ironisks smiekls NA virzienā/

Esmu latviete, ilgu laiku esmu bijusi visai liela patriote, iespējams, esmu joprojām, ja nedomājam, ka šī valsts man dziļi riebj kā institūcija nevis zeme, bet... man riebjas nacionālisti, jo viņi ir kā aitas, kurām uz acīm klapes, vienkārši brien pa sakņu dārzu uz priekšu, visu izmīdot, uzstājīgi blējot un neskatoties un neieklausoties.

Manuprāt, mūsu sabiedrības lielākā problēma ir egoistiskais un dziļi subjektīvais skatījums uz apkārtējo, kā arī jebkā  izvērtēšana, raugoties tikai un vienīgi no savu vajadzību skatu punkta.