Lietainās dienas tēma

Ir tādas dienas, kad gribas paraudāt. Varbūt tāpēc, ka līst lietus un kairina asaru kanālus ar savām lietus lāsēm gluži kā tekošs ūdens, kas liek domāt vienīgi par labierīcībām, kad uznākusi vajadzība. Varbūt par iemeslu ir pavisam kas cits, piemēram, uzskatāms materiāls tam, ko jau sen sapratu, bet tagad kā ar pirkstu acī. Īsti nezinu. Mazliet dusmas uz sevi, mazliet sevis pažēlošana un iet vaļā - līdz sejas āda no nepierastā sāļuma sāk sūrstēt. Tam visam seko nespēks un absolūta vienaldzība par notiekošo...bieza uzaugusi tā vienaldzības āda, pat skumt un krist meitenīgā depresijā vairs neprotu. Reizēm, kad izlaužas kāda emocija, šķiet kā asniņš cauri sakaltušai zemei izlauzies ar cerību izdzīvot un salauzt augsni, taču nē...tas nespēj cīnīties un padodas, bet garoza kļūst aizvien biezāka...Tā rodas maitas! :)