pirmdiena, 2011. gada 4. jūlijs

Politiskā virtuve jebšu ēdiens, kas vairs nav baudāms

Pēdējā laikā daudz nākas domāt par vērtībām, kā arī par to skalu sabiedrībā. Pārdomas rosinājis Lemberga pirktais raidlaiks LNT. Es, protams, saprotu, ka nauda nesmird, bet tomēr šķiet nepieņemami tirgot kādam raidlaiku, lai viņš gānās par kādu citu. Es vēl pieņemtu, ja tā būtu pašreklāma ar mērķi padarīt sevi pūkainu, bet citus noliekot, labāki taču nepaliekam, gluži otrādi... Līdz šim šķita, ka tāda mūsdienu jaunākās paaudzes būtiskākā iezīme, cīnoties ar kompleksiem, pazemoti tiek citi, iedomājoties, ka tā tiek celta paša vērtība. Var jau būt, ka paša acīs jā, ja Dievs nav piešķīris īpaši daudz prāta, bet normāli domājoša cilvēka acīs, kuram ir kaut kādas morāles un ētikas normas, šādām lietām nebūtu jābūt pieņemamām. Nu nekļūstam mēs labāki, skaistāki, gudrāki, godīgāki vai nevainīgāki, citos nomelnojot. Gribētos ticēt, ka tomēr mūsdienu sabiedrībā vēl ir saglabājušās kādas robežas, morāle un kaut kas tīrs.

Lai nebūtu tik skumja nots, citēšu, manuprāt, asprātīgāko komentāru no TVnet ievietotā raksta, ka Lembergs atkal nopircis raidlaiku:


indikopleiss Pirms 5 stundām un 35 min
Es gānu Lembergu tāpat, bez raidlaika pirkšanas.